|
Aprīlis 29., 2011
kautskis | 11:59 Mhm, es arī neesmu skrējējs, un kopš bērna kājas šo izpriecu ienīdu no visas sirds. Bet, raugi, šeit tā īsti nav, ko darīt, un tad nu es pamazām pievērsos veselīgam dzīvesveidam -- galvenokārt tāpēc, ka alternātīva tik tiešām visnotaļ bieži bij sēdēt un skatīties pretējā sienā. Nopietni, ja šeit neslēpo (un es neslēpoju), tad te galīgi nav nekā cita.
Nu un tā es pamazām sāku skriet, lai kliedētu gaŗlaicību (un kilogramus) -- tā nu es te skraidu jau kopš februāŗa, vismaz trīsreiz nedēļā. Un baisi interesanti: jo vairāk deso, jo biežāk ir tā, ka pat process šķiet tīri ok. Visas lietas kaut kā sabīdās pareizi, tu priecājies par saulīti un kalniem un ij attapties nepaspēj, ka, hei, tu jau pusstundu esi nobizojis. It īpaši tad, ja tu pirms tam neiespringsti, nēnubļaģ, kā man šitas pasākums riebjas.
Un, saprotams, rezultāti ļoti priecē. Man te nav svaru, un es arī nekādus pārmērīgus rezultātus sākumā negaidīju. Bet, pavei, kad nesen Lionā pirku vasaras ūziņas -- par veseliem diviem džinsu izmēriem mazākas nekā iepriekšējās. Ļoti patīkami, jāatzīst -- jo vairāk tāpēc, ka visnotaļ negaidīti.
Bet tam, ka tik šausmīgi agri jāslienas augšā, ir vienkāršs risinājums -- iet skriet vakarā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |