kaut ko var izdarīt tad, ja redz kaut kādu gala iznākumu vai noderīgumu īstermiņā vai ne tik ļoti tālā ilgtermiņā. man pašlaik ir trīs svarīgas darāmas lietas. mācības maģistrantūrā, karjeras izaugsme (apgūt jaunos pienākumus jaunajā amatā,kas nozīmē miljons divpusējo un daudzpusējo līgumu izlasīšanu, KVS paturēšanu prātā, atzinumi) un sevešvalodas mācības. pirmie divi ir prioritātes, bet trešajam es neredzu iznākumu. varbūt ilgtermiņā tālu, tālu nākotnē. tāpēc, ja man ir jāizvēlas, visus šos trīs izdarīt kaut kā pavirši un mocīties naktīs ar bezmiegu, bet brīvdienās nespēt atslābināties, vai izdarīt pirmos divus labi plus vēl baudīt dzīvi, tad es izvēlos atteikties no svešvalodas sava sirdsmiera un arī nākotnes vārdā.

protams, žēl, ka tā un vēl nepatīkami, ka atradīsies cilvēki, kuri nepaklusēs un pateiks nu tā jau es domāju! bet nu, lai viņi saka. jārīkojas tā, kā es uzskatu par pareizu un gan jau, ka beigās tā arī būs vispareizākā izvēle.