Spriedzīte
Ja es pārstāstītu visu to sviestu, ko man nācās piedzīvot tehniskās apskates procesā, no jauna sadabūtu nervu spriedzīti. Tas bija vienkārši smieklīgi. Turklāt sapratu, ka šito ārprātu vairs negribu piedzīvot, tāpēc uz apskatēm citus gadus došos sarijusies varendaudz antidepīšus, lol. Bet kā man tēvs šodien atzīmēja - viss labs, kas labi beidzas. Uzlīmi dabūju - līdz nākamgada 23. novembrim vismaz varu stūrēt uz nebēdu. Nu, protams, benzīna un naudas izsmelšanas robežās. Pēc šīm pēdējo gadu vājprāta apskatēm, man vienmēr ataust atmiņā pirmā apskate, kurā vispār piedalījos. Aiz manām bailēm, protams, Tomam bija jābrauc līdz (šitādus baiļu gadījumus tagad es katrreiz novēroju citos cilvēkos un ne tikai - T.A. stacija vispār ir ideāla vieta, kur paanalizēt šoferīšus, lol). Bet rezultātā - par pilnīgi vecu, nograbējušu autiņu, ar kuru man patika gonkot mūžīgi caurā izpūtēja dēļ, kurai pēcāk arīdzan nokāvu motoru, man apskatnieks smaidīdams un dodams uzlīmi, teica: "Daudz laimes dzimšanas dienā!" Neba man dzimšanas diena tad bija, nekā, bet skaistākā apskate mūžā gan. Tagad tas viss pārvērties kaut kādā nežēlīgā jokā par cilvēci un mehānismu.