atvaļinājums cauri, bet vai bija?
Es nesaprotu, kā var tik ātri paskriet laiks?

Man nemaz nav sajūtas, ka ir bijis kkāds mega atpūtas mirklis. Kkā bik sajūta, ka laiks vējā izmests, jo nekas diži liels nav paveikts, nekur nav būts un galu galā vienīgā lieta no "to do" listes, kas tiešām tika izpildīta, ir skapja pārkārtošana. Citādi māja nespīd un nelaistās, puzle ir salikta tikai līdz pusei un kkā baigi atpūtusies nejūtos- miegs kā nāca, tā nāk joprojām. Laikam jau esmu no tiem, kam atvaļinājums saistās ar ceļojumiem, nevis vnk uz darbu neiešanu.


Citādi viss ok- svētki mierīgi pavadīti, pat nebija tik traki. Izskatījos un jutos labi, ķip nekādu aizķeršanos ar vīramāti nebija- vai arī nepamanīju. Dārgais uzdāvināja sen kāroto lielo pavārgrāmatu, pat veselas 2 (jo viņam vajadzēja novērst manu uzmanību no iesaiņojuma, pēc kura es būtu uzreiz pateikusi, kas tur iekšā) :) Tagad ir salīmētas daudz zaļas lapiņas pie receptēm, kas noteikti jāpagatavo :D

Toties jūtu kkādu vienmuļību savā dzīvē un darbā- jo īpaši darbā, kas ir sācis kretinēt, laikam 3 gadi vienā vietā ir ilgāk kā vajadzētu, īpaši, ja darbs ne tuvu nav nekāds sapņu un karjeras bīdāmais amats.