Pēc mēneša pārtraukuma skaidri redzams, ka neviens pēc neviena te nav noilgojies. Bet aparāts ir iedarbināts un nekādu citu ceļu nav, kā vien turpināt greizt to līdz spriedumam pēdējā instancē. Karstuma dēļ prokurori sēž kreklos, nevis amata tērpos - melnajos virsvalkos. Arī joki par advokātu Rozenbergu, kurš sakumā atnācis brūnajā virsvalkā, uzreiz to novelk, pavisam bez azarta un ar samākslotiem smiekliem izklausās.
Liecinieki veseli pieci aicināti, atnācis viens. Tā izrādās kādas bankas klientu menedžere, kas vienam apsūdzētajam izrakstījusi bankas atsauksmi. Tipa labs klients un bankai pret viņu nav bijušas pretenzijas.
Kā tā, labs klients? - prokurors.
Nu, tā bija.
Jūs daudziem tādas izziņas devāt?
Daudziem gan.
Un tas tā normāli?
Normāli.
30 minūtēs liecība galā. Ātri gan, bet par ko bija liecība? Kas tiek pierādīts? Sajūta, ka izņemot prokurorus, pārējiem tas palika nezināms. Visiem pārējiem apmēram 30 lietas dalībniekiem un pāris preses pārstāvjiem.
Citi liecinieki nenāk un nesūta nekādas ziņas. Izņemot viena apsūdzētā dzīvesbiedreni, kas atsūta ziņu un atsakās liecināt. Izceļas akadēmisks strīds, vai drīkst nolasīt viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, jo tolaik viņa vēl nebija dzīvesbiedrene un liecinājusi, savukārt tagad ir dzīvesbiedrene un neliecina, un vai tagad lasot viņas toreizējās liecības netiek pārkāptas viņas tiesības neliecināt pret tuviniekiem utt.
Bet preses pārstāvji tiek brangi atalgoti par pacietību pirmās, ne pārāk izteiksmīgās ainas, laikā ar pusstundu ilgu lūguma lasīšanu:
Lūdz uzlikt arestu digitālās televīzijas raidītājiemAk jā, tas iepriekšminētais liecinieks tiešām izrādījās miris, viņa liecības ir nolasītas. Tajās bija stāsts par to, kā viņš muitnieks būdams atmuitojis atgādātos digitālās televīzijas raidītajus.