Où est M. Megrail? |
Où est M. Megrail? | 2. Mar 2006 @ 19:11 |
---|
Atbildot tepat oblicai.
Aizdomājos vienkārši par to kā ir būt par.
Un principā man ir radies sekojošs priekšstats. Ziniet draugiem.lv? Nu lūk, izdarīsim eksperimentu. Paņemsim bomzi, izplēsīsim no viņa viņa biogrāfiju, un pases fotogrāfiju (kur vairāk vai mazāk viņš ir pēc cilvēka bijis jaunībā).
Un ieliksim to draugiem.lv nekādi neafišējot, ka šis cilvēks, piemēram, dzīvo zem tilta.
Varu saderēt, ka viņam atradīsies kaudze ar bērnības draugiem, jaunības draugiem, un ja jūs pasekosiet tai pašai sociālajai ķēdītei, es esmu gatavs asti likt ķīlā, ka praktiski katrs bomzis būs jūsu drauga drauga drauga bērnības draugs vai skolasbiedrs. Nu maksimums - par 4-5 cilvēkiem ķēdītē attālināts. No jums. |
Es nebrīnītos, ja tas būtu pat mans bijušais laulenis vai skolasbiedrs, bet es kkā nepieļauju tādu iespēju (atšķirībā no tevis), ka es tur varētu būt. Varbūt augstprātība, iedomība, lepnība, etc., bet...arī domai esot spēks, tāpēc tādu varbūtību (par savu personu) izslēdzu. Nu, nez...
Neuzstāju. Un īstenībā par sevi arī īpaši nedomāju, ka būšu kādreiz. Bet varbūtības neizslēdzu automātiski. Es vairāk par to, ka (piemēram) bomži nav nekādi marsieši galu galā, it īpaši šeit - salīdzinoši mazajā eLVē. Dzīve var būt sasodīti dīvaina.
Vispār jā. Tāda gudra un atgādinoša doma.
Tev bezpajumtnieki izraisa žēlumu?
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |