Otrie Ziemassvētki, plkst. pirms-astoņiem-no-rīta
Celties sešos un izbraukt septiņos. Es un celties sešos?? Vēl jo vairāk - celties, lai brauktu uz mājām?? Septiņos?? Njā, tā sanāca. :D

Šķiet, ka sirreālistiem es būtu gana noderīgs eksemplārs. Bezapziņas stāvoklī tās apziņas paliekas mēdz ar mani izspēlēt visai interesantus jokus. Es zinu, vairāk kā pusgads jau ir pagājis un būtu jau tā kā jāpierod, ka reizēm varu naktī nepalikt viena. Bet, kā jau teicu, apziņai labpatīkas paākstīties. Atkal tā 'foršā' sajūta, kad pieķer sevi pie domas par blakusesošā superērtā un piederīgā ķermeņa atpazīšanu. Stulbi mazliet. Toties, tas reizēm-sevi-mazliet-parādošais pārsteigums ir tas, kas man neļauj pierast, kas joprojām visu padara īpašu.