ieraksts 278
Citi brauc ar sabtransu un lasa grāmatas, vismaz es tā ceru, jo savādāk tas būtu izcili nelietderīgi pavadīts laiks, bet man šis mirklis iet secen, minoties diemžēl nesanāk, vismaz pagaidām. Toties man ir iespēja lēkāt pa apmalēm, ieklausīties pilsētā, lamāties ar šoferiem, kuri saņem vējstiklā manu vidējo pirkstu. Un jā, zīlīšu papi dzied pat stingrā salā.