Rīts
Visu nakti lijis lietus, milzīgie rožu ziedi norasojuši. Pār kalnu caur koku kuplajām lapotnēm veļas migla. It kā tā būtu garas rokas, kas vēlētos apskaut pilsētu, kas guļ kalna piekājē vēl saldi aizmigusi. Dūmaka stiepjas kā mīlnieks uz dusošās pilsētas pusi, bet tad it kā minstinās, pārdomā un ievelkas atpakaļ savā mežā pie akācijām. Agros rītos šķiet, ka to visu var redzēt, ka var saredzēt un sajust visus procesus. Visus milzu notikumus. Kā kuplā rožu krūmā vienlaikus ziedi vīst, kuplo un snauž pumpuros vēl pirms sprādziena.