beigas.
Ir noslēgusies 6. sezona M.D. House un Es bez maz raudu no tā, cik aizkustinoši tas viss ir... pilnīgi do slez, elpa aizraujās skatoties šo pēdējo sēriju.

Šodien satiku savu pielūgsmes objektu, sapratu, ka nestāv. beigas. tās ir beigas. Un tas ir lieliski.

Parunāju ar Lauriņu un pēc Mūsu garās sarunas sapratu, ka viņa Manī iedveš tādu pozitīvismu un pašlepnumu, jo viss tas, ko Es viņai ieteicu attiecībā pret vīriešiem, viņai arī reāli noder. To bija patīkami dzirdēt :) Kaut gan visi tie ieteikumi ir no grāmatas, viņa teica, ka tas viss par ko Mēs ziemā runājām ļoti labi strādā :D

Sapratu, ka pietiek projecēt Sevi kā pašpietiekamu un neatkarīgu personu, pietiek pelnīt lielo piķi, visa dzīve vēl priekšā, jāsāk beidzot Sevi iztēloties ģimenes dzīvē, jādomā vairāk par attiecību veidošanu, savādāk tiešām palikšu ar Saviem briliantiem un skaistumu viena, nekam nevajadzīga. Es pat gaļu sunim nevarēju vakar nopirkt tādu, kādu Man pasūta vai gurķi salātiem, jo gluži vienkārši Man nav kam gatavot, līdz ar to Man tādu mājsaimniecisku iemaņu nav. Bet gan jau dzīve izskolos (tā ir visiem). Nevarēšu taču mūžīgi ēst ārpus mājām, tikai tādēļ, ka mājās nepatīk kā gatavo, būs taču kādreiz Savam mīļākajam arī kaut kas jāuztaisa.

Ārprāts, ja Man būtu iespēja ar kādu īrēt dzīvokli, tad Es nekavējoties no šejienes aizvāktos, too much tās zāģēšanas pēdējā laikā, bet nu... Man pašlaik ir nedaudz izdevīgāk to visu pieciest, lai tērētu naudu citiem dzīves labumiem, nekā vienai maksāt par to, kur Es īsti bieži nebūšu...

Pamanu, ka sāku atkopties no tām mokošām depresijām, sākās vasara, laikam tāpēc.

Live life now.