Tātad, esmu stingri nolēmusi atteikties no dažām lietām savā ikdienā. Kafija un alkohols problēmas neradīs, vienīgi liks saspiesties manai pasaulītei nedaudz šaurākai, jo bieži vien nonāku konkrētās vietās tikai, lai iedzertu. Un būs jāizštuko, ko darīšu pārtraukumos starp lekcijām, lai neizčabētu aiz garlaicības. Smēķēšana gan ir vājā vieta. Varu mierīgi nesmēķēt vairāk kā nedēļu, bet, kad rokās nonāk cigarešu paciņa, un tas tā vienmēr notiek, jo ir kāds uzmācīgi laipns labdaris, kas sacienās, cigaretes momentāni sabirst pelnos, it kā censtos atgūt iekavēto. Ironiskā kārtā ar savu “rakstura audzināšanu” uzsākšu visiem zināmo jaunā gada apņemšanos ietvaros, cerams, tas automātiski nenodrošina simtprocentīgu izgāšanos. Galu galā, man tā nav nekāda apņemšanās, bet gan konkrēta rīcība. Pluss arī tas, ka man šausmīgi patīk cilvēku reakcija, kad atsakos uzsmēķēt vai iedzert. Reizēm šķiet, tas viņus aizvaino vai aizkaitina, smieklīgi, jo šādai refleksijai nav absolūti nekāda pamata.