Līdz ar to vajadzētu runāt par Televīzijas auksto gaismu, par to, kāpēc tā nav kaitīga iztēlei(arī bērnu iztēlei)-tā vispār vairs neveicina nekādu iztēli un tas notiek tā vienkāršā iemesla dēļ, ka televīzija vairs nav tēls.To pretstatot vēl joprojām ar intensīvu iztēli apdāvinātajam kino,-jo kino ir tēls.Ne tikai ekrāns un vizuālā forma, bet mīts, kaut kas, kas vēl saistīts ar dubli,no iedomātā, no spoguļa,no sapņa utt. Nekā no tā visa nav televīzijas tēlā, kurš nerosina neko, bet magnetizē tikai to, kas ir vienīgi ekrāns, pat,nē: miniaturizēta gala stacija, kas patiesībā nekavējoties rodas jūsu galvā- jūs esat ekrāns, un televīzija jūs skatās-visus neironus pārveido par tranzistoriem un slīd kā magnētiskā lente-lente, nevis tēls.
/Ž. Bodriārs/
LAIPNI AICINĀTI REALĀKAJĀ NO REALITĀTES ŠOVIEM-MODERNO TEHNOLOĢIJU LAIKMETĀ!!!
Tā varētu teikt vecmāte dzemdību nodaļā sagaidot mazo radību!!!!