sapnis un vēlmes kļuvušas skaidras
Latte, šoko un iespējams būs veģetārā pica.
Glupi, bet klausos Whitney Houston jau 41.dziesmu un palikušas 13, bet pēc tam būs Sinatras kārta.
Vispār tāda dīvaina noskaņa darbā- aiz loga zilas debesis, bez neviena mākonīša, un var redzēt dažu koku dzeltenās galotnes, otrā biroja pusē spīd saule, bet man ir ēna un auksti. Man, kurai auksti ir tik reti!!!

Toties pa muguru skrien labsajūtas skudriņas ar domām par rītdienu, mmm..


Un vēl es beidzot nonācu līdz apjausmai par nākamo ceļojumu- tā būs Islande (bez Ī). Protams, es ceru, ka pa vidam varētu būt Z/svētki Vīnē vai februāris Tenerifē (cik tūristaini..), vai pavasaris Venēcijā, bet diezvai.. Īpaši pēc vīra izstrādātajiem pigoriem ar naudu, kuru dēļ tagad ir jātaupās un jādomā kā mēs vispār izkulsimies, kur nu vēl uz ārzemēm brauksim. Vispār viņa rīcība ir gaužām saprātīga, vnk man nepatīk, ka tādas lietas izdara bez manis un pēc tam vnk noliek fakta priekšā. Bet kā viņš saka: "Nav tā, ka mēs esam tukšā, vnk mums ir nepareizā valūta :)"
Jau no bērnības esmu gribējusi uz Islandi, neko gan par to nezinot, vnk Bjorka nāca no turienes, bet tagad es zinu- dabas dēļ:)


Vispār mums bērniem galīgi nav viets, jo esam pārāk egoistiski un pārāk daudz, ko vēlamies redzēt tagad un tulīt! Tas nekas, ka tuvojas liktenīgie 25..