šodien tomēr domāju par izmaiņām savā dzīvē gada laikā.
nesmēķēju, reizēm esmu "svētdienas smēkētājs", bet esmu zaudējusi apburošās atkarības pilno mirkli, kad domā ar cigarešu paciņu, smēķē vienu cigareti pēc otras, esi nervozs un antisociāls, vai spēj būt ļoti sociāls, tikai ņemot par pamatu faktu, ka "mēs abi smēķējam", it kā tas kaut ko ietekmētu vai būtu iemesls lepoties..
sāku mācīties jaunu valodu! ok, lēnām, bet tomēr mācos.
sāku studijas, vingrinu smadzenes un spēju izturēt sesiju un stresa apstākļus.
pēdējo reizi slimoju pirms gada!
sāku nodarboties ar sportu un iemīlēju to!
piepildīju dažus mazus sapnīšus un tiku ārā no emocionāli vardarbīgām attiecībām. visbeidzot ārdzīvoju daudzas nodevības, pazaudēju dažus draugus, bet kopumā sapratu, ka viss ir relatīvs un nekad nedrīkst pārtraukt ticēt saviem sapņiem.