un vispār.

mamma slimnīcā, un es nezinu kā viņai iet. jo cilvēki, kuri netur solījumus, ir jāmāca tā nedarīt.
visi gudrie tā saka.
mana krustmeitiņa jau mēnesi dzīvojas, bet es viņu esmu redzējusi tikai divas reizes, un man tas nešķiet godīgi, dzīve.
tēti redzu sapņos, un man nav laika aiziet un parunāt ar viņu caur zemi. un uz debesīm vārdi lēni iet.
un es nemāku apieties ar tiem, kuri grib ar mani apieties.
cenšos, bet man kā muļķa meitenei sanāk vien paslēpes spēlēt.
un pieskārienus ēdu un grābju, un vārdus lieku azotē, tie mani velk tuvāk un vēl tuvāk.
būs.