Par Maslovu ir pavisam interesants stāsts
Sāku lasīties Velsu, kurš papīra formātā bērnībā netika gadījies pa rokai. Viņam "Atbrīvotajā pasaulē" (neizsmeļamas atomenerģijas rītausmā) radās apbēdinātu, izsalkušu bezmāju bezdarbnieku slānis.

Man ir cita doma — kam vēl ir? — ka, esot tādiem enerģijas avotiem un automātikai masveidā aizstājot vienkāršo darbaspēku, pie reizes, iespējams, arī pārtikas un iedzīves sagādāšanas izmaksas nokritīsies praktiski līdz nullei. Vairāk vai mazāk jebkurš varēs brīvi šūpot kājas palmu ēnā vai būdā un domāt par sev interesējošo vai nedarīt neko. Tādu jēdzienu kā maizes darbs varēs aizmirst. Maslova piramīdas pirmo pakāpienu mēs būsim pārvarējuši. Kas tālāk?

Cita starpā, vai var iztēloties, ka arī augstāk ierindotās vajadzības cilvēks sagribēs sev nokrītam no gaisa, nevis, piemēram, pats socializēties un veidot attiecības?