Vakar kad biju nosnaudusies uz kaut kādām stundiņām, redzēju Edgaru sapnī...funny pat tur viņa labsirdība un mīļums spiedās pa visām vīlītēm laukā. Deju zāle gan bija kaut kāds hibrīds, Suntažu un Valmieras zāles krustojums. Nevienu citu cilvēku nepazinu. Dīvaini, es parasti nemēdzu sapņot par cilvēkiem, kurus nepazīstu.
Interesanti vai šie cilvēki no sapņa, arī eksistē jeb tas viss ir tikai manas zemapziņas meistarojums.
Ceturtdien paziņoju savu gala lēmumu par došanos uz Norvēģiju. Tagad tikai atliek cerēt, ka tur mani ņems pretī. Mazliet scary thought. Vienalga es neko jau tur nepazaudēšu, gluži pretēji varbūt es beidzot sapratīšu, ko gribu.
Plāns par filmu vakardien izgāzās, jo mana kompānija bija izklīdusi. Dosimies šodien.