Pamodos 3.33 naktī un līdz 8iem rītā mocījos, šķetinot dialogus, skaldot vārdus, meklējot to sātīgāko būtību. Tinu filmas rullīti uz priekšu un atpakaļ, piefiksējot skatienus, kustības un nenozīmīgus sīkumus. Truls bezmiegs ar nejēdzīgu griestu pētīšanu ir mazāk nogurdinošs, kā sevis un citu vajāšana nesenā pagātnē. Tā vien šķiet, ka kāds vēlas nozagt tās dažas miegam veltītās stundas, kurās smadzenes necieš no erozijas procesa. Šķiet, glābiņš no absolūtas degradācijas aizsākšanās būtu kļūstot par bibliofilu autodidaktu pašdarbnieku.