Hepī end of laiftaim.
Redzēju plašā vārtrūmē noliktu spēļu lauvu tumši brūnu un ļoti lielu, kas tāds sašļucis, nokārtu galvu un ķepām klēpī sēdēja (laikam jau vecums klāt), un tieši viņa priekšā bij tāda RIKTĪGI graudaina suņa kaka ar visādiem krāsainiem ņammas gabaliņiem iekšā, kuru knābāja divi baloži. Un vēl es palaidu garām autobusu.
Lija.

*

Un vēl- es vairs mūžā negribu piedzīvot vēl kaut niecīgu agresiju. Nulle un necik. Man 21 gadam pietiek atliektiem galiem un vispār brīnos, kāpēc pēc visa šitā neesmu aizgājusi pieklauvēt pie Tvaiku ielas nama vārtiem. Cilvēks tiešām var pavilkt vairāk, nekā domā. Un par to visu pēc tam kārtīgi PAVILKTIES :D
Skatoties atpakaļ, liekas, ka vecums jau klāt un KO TAD VĒL, bet, kad paskatās pasē gadus, tad ūūūūūū, kur tas vecums aiz kalniem. Jāaiziet laikam un vismaz beidzot jāsaliek trūkstošie zobi. 3x250=750... Sanāk ārējā skaņas karte, bungumašīna un/vai sampleris... Laikam zobi vēl pagaidīs.