Es pret visiem cenšos būt patiesa un atklāta. Man nepatīk melot, tad es labāk noklusēju. Es esmu sastpusies ar dažādiem cilvēkiem.
Man gadījies satik tādus cilvēkus, kas spēj būt tik iedomīgi un neredzēt patiesību, kad esmu to viņiem priekšā uz zelta paplātītes nolikusi. Vai viņi tiešām domā, ka visi cilvēki ir tik samaitāti un riebekļi pēc dabas? Kā var neredzēt acīmredzamo?
Vakardien staigāju apkārt kā spaiņagalva un mēģināju cik vien speka neaizmirst elpot. Nepatīk man runāt pūļiem. Rodas tāda klaustrofobiska sajūta.
Ā un Mario dziesmiņa Let me love you!!! Dievinu! :)