|
November 4th, 2015
02:04 pm Piesien ēzeli starp divām čupiņām siena, un viņš nomirs badā, jo nevarēs izlemt, kuru izvēlēties. Tas par mani. Pēdējās divās nedēļās manas čupiņas mainās kā stroboskopā: Emirāti - Ņujorka - Taizeme - Kambodža - Vjetnama - Madride - Jordānija. Palīgā, palīgā.
Upd: pati pievienoju Ķīnu, tā mūs abas aviocenu ziņā apmierināja, bet pati arī nobremzēju, jo mani tā nudien kā pēdējā brīža pasākums nevilina. Es varētu šauties nesagatavojusies uz jebkuru vietu, kur nevajag vēstniecībai prasīt vīzu un kur es kaut cik zinu valodu. Nu ne jau uz Pekinu.
|
Comments:
| From: | tipa75 |
Date: | November 4th, 2015 - 02:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ņujorka - Taizeme-Kambodža. Tālāk ar izslēgšanas metodi pēc izmaksām, [pieejamiem laikiem utt. Un kad paliek 2 gb, tad ar santīmu jāizlemj.
Nu, es vakar sazinājos ar potenciālo ceļabiedreni no Novosibirskas, un patlaban tā vien šķiet, ka mēs atliksim atvaļinājumu uz nākamgadu un tad KĀĀĀĀA no Bangkokas, tā pa visu pussalu :D Jo mūsu dziļi cienītais gids būs tur tikai nākamgad.
Jordānija jau nākamnedēļ viņai ir par dārgu. Eiropu mēs kopā nevaram Krievijas slinkās birokrātijas dēļ.
Projektu un plānošanas periods joprojām atvērts.
Žēl, ka tie, kam terpentīns pakaļā, parasti ir ar maziem naudas līdzekļiem :)
Ja es būtu laimējusi 2000 Jēkaba aģentūrā, nospļautos uz to, kā mani kaitina Reiters, un aizbrauktu jebkurā ceļojumā ar viņu. Ceļojumam ar Reiteru ir pievienotā vērtība.
Tas ir jau šīs nedēļas beigās, salsas festivāls. Es paskatījos uz aviobiļešu cenām un nospriedu, ka nevajag man salsas festivālu.
Šitādu iespēju plaidi garām. ;)
Es no sarūgtinājuma paņemtu biļetes uz Tenerifi. Draugi jau smējas, ka es vienmēr ceļoju uz turieni. Bet tad es izlasīju, ka tas ir pareizi no psiholoģijas viedokļa, lai maksimizētu gūto baudījumu. Ja tev ļoti garšo kāds ēdiens, tad restorānā daudz labāk ir pasūtīt to, nevis eksperimentēt ar jauniem, kuri varbūt tik ļoti nemaz negaršos. Eksperimentēt varbūt ir vērts 10% gadījumu.
Nu tu jau arī tā kā tāds Vērsis runā :) Eiropā ir tikai trīs valstis, kuras, perinot ceļojumu plānus, es neizsvītroju ar argumentu "ai, es tur jau biju" (lai gan es tur tiešām biju). Un viena Āzijā. Tā ka es labāk eju uz tādu restorānu, kur man pasniegs kaut ko jaunu! Drīzāk ceļojumus var salīdzināt ar semināriem. Lai cik ĻOTI tev patiktu kāds seminārs, tu taču neklausīsies to sešpadsmit reizes no vietas.
Es salīdzinātu ceļojumu ar labu dziesmu, kuru klausītos 16 un vēl vairāk reižu. Un jauku stāstu, piemēram, par Rādhā-Krišnu arī var klausīties atkal un atkal.
No Āzijas valstīm es esmu bijis tikai Indijā, bet tā ir visekstrēmākā, tāpēc neviena cita valsts mani tur īpaši neinteresē. Izņemot Japānu. Bet es uz turieni vēl nebraucu, jo ceļot tikai kā tūristam man šķiet ļoti tizli. Man vajag, lai tajā valstī būtu draugi vai paziņas. Vai vismaz komandējums vai iespēja apmeklēt Harē Krišnas templi.
Es varētu Ziemassvētkos aizbraukt uz Kubu, jo tur dzīvo viena meitene, kurā esmu ieķēries. Mēs divreiz satikāmies Madridē, tāpēc man Madride ļoti patika :)
Nez kā tā meitene reaģē uz principu, ka krišnaītiem sekss tikai bērna radīšanas nolūkos? :) Vai jūs esat vienas ticības?
Bet par ceļojumiem - nē, man ceļojumi ir garīga pieredze. Es to salīdzinātu ar aktīvu meditāciju. Ja meditācija atkārto vienu un to pašu un tevī neko nemaina, tā nav nekāda meditācija.
Mainās attieksme, iekšējā pasaule, noskaņas, lai gan ārēji mēs varbūt turpinām darīt tieši to pašu. Ja iekšējās izmaiņas nenotiek, tad tiešām ir vērts padomāt, vai tādai meditācijai ir jēga.
Šeit varbūt atkal ir tas, ko es jau pamanīju diskusijā par to, kādu psihoterapeitu izvēlēties. Vieniem vajag, kādu kas iedrošinātu dzīvot, palīdzētu turpināt meklēt un atrast kaut ko dzīvē interesantu. Citi atkal skaidri zina, ko viņi dzīvē grib, bet pietrūkst spēka, iemaņu vai ticības, lai to sasniegtu, tāpēc ir depresijā.
semināri un meditācija... hm, bet nav pretrunas - abi ir izglītojoši, kamēr nekļūst par rutīnu. |
|