Mani kaut kā atvaļinājums labi iespaidoja, tik labi, ka "pirmdien atkal darbs" apziņa šķiet liels smagums. Mans darbs nav slikts, galīgi nē, un neviens man tur pāri nedara, taču atvaļinājumā es visu aizmirsu, ņēmu un aizmirsu, saprotiet? Mēs pēc Berlīnes vēl aizbraucām uz Sāremā un tad uz Hījumā, jo šonedēļ mums abiem vēl bija brīvs. Kā jau paredzēju, bija diezgan slikts laiks, tikai viena diena saulaina, un man ir kārtējo reizi ārprātā noriebušies bērnu kašķi, meitas kaprīzes un dēla nemitīgā ņemšanās un vārīšanās, taču es tāpatjutos brīva un pati, un ar mīļiem cilvēkiem. Un manuprāt, Igaunija tiešām ir tūristiem un dabai draudzīga zeme, kā jau Dienasgrāmata, šķiet, bija iepublicējis. Viņi tur arī tik briesmīgi neplēš naudu naudu par katru soli kā Kuršu kāpā, piemēram.
Un ļoti vajadzēja to svaigo elpu pēc karstās Berlīnes. Tagad viss, rīt uz laukiem, parīt atpakaļ, pirmdien rīta sapulce pusdesmitos.Bet tagad toties es atkal būšu citāda es, vēl tās desmit dienas, ko bērni laukos, tagad man piederēs vakari un nedēļas nogale.