man skiet, ka amerika man tomer ir devusi daudz pozitivaa.. es biezi skumstu pec majam, jo tur ir viss, ko es paziistu un tik daudz kas ir svariigs, bet tad atkal.. dzive butu bijusi tada pati kaa bija, kaa vienmer, nekas nemainijas pedejos vismaz 5 gados, viss viens un tas pats, man jau isteniba savaa zinjaa patik, ka ir zinaama rutiina, bet nejau taada, kas ir lielaako ties depresiiva. visvairak man prieks, ka esmu prom no muzigas latviesu dzersanas.. es tiesam dzeeru par daudz prieks saviem gadiem un vispar.. kadu laiku pavasarii arii te aizraavos, jo bij tik daudz nepazistami dzeramie :D bet tas bija neilgi, tiesam tads atvieglojums, ka ir kas labaaks daraams par dzersanu, ka ir plashums, iespeejas, kuras nebija agraak. es negribu te palikt uz dziivi, bet negribu ari atgriezties vecajaa takaa, es pat nezinu kads butu vislabakais videjais variants ..laikam nereaals.