Un es pati par sevi brīnos, cik tomēr zems ir mans pašnovērtējums. Pietiek tikai kkādam kretīnam man parādīt vidējo pirkstu, kad mana pasaule sašķobās. Es vairs nejūtos labi. Lai ko vilktu un lai kā taisītos liekas, ka visi uz mani skatās, klusībā smejas. Darbā vēl jūtos kā savā teritorijā, bet uz un no darba gribas tā ātri ātri, nolaistu galvu, klusiņām...