Reiz jau teicu, ka apbrīnoju cilvēkus, kas raksta dzeju. Man patika šī vakara pasākums un man ļoti patika dzejolis par sarkanajām kurpēm. Paklausoties tajā, ko un kā raksta cilvēki, kas nākuši no āvģ, sametās kauns par to, ka mūsu kolektīvā, šķiet, nav neviena paša cilvēka, kas raksta kaut ko bez domrakstiem. Bet tā jau saka, ka viens gads ir izdevies un nākamais neizdevies.
Par šo vakaru runājot, es, apzinoties, ka man nav nekādu tiesību to darīt, tomēr atļaušos aizrādīt  ziemas_taurenim  par  frāzi,  ka viņa  ir iesācēja vai kā tamlīdzīgi. Uzskatu, ka tas, ko Viņa un citi cilvēki, kas raksta un kam tas padodas, dara, ir  brīnišķīgi un Viņiem sevis radīto nekādā gadījumā nevajadzētu kaut kādā veidā noniecināt vai atvainoties citiem par to, ka ir iesācēji.
Laicīgi atvainojos par to, ka atļāvos aizrādīt. Ceru, ka nevienu neaizskāru.