Ir tādas naktis, kurās sķiet, ka visu dvēseli varētu izrakstīt laukā skaistiem vārdiem- neviens nelasīs, netulkos, nepārmetīs ortogrāfijas kļūdas un neliks domāt, ka tas, ko jūti, nav pietiekami moderni jaukajai dzīvei. Tādās naktīs es tev gribu tūkstošs vārdu piedāvāt, bet man vienumēr liekas, ka nebūs pareizi vai delikāti garas rindas tavā miegā kā Trojas zirgu sūtīt. Un tad es paklusēju ar sevi un pēcāk rīts jau ir kļuvis par miega antivīrusa attīrītu programmu, kad ne ko pateikt kādam ir laiks, ne sev uz mazas lapiņas pierakstīt.