- un vakar, pēc tiem vārdiem, es izskrēju cauri naktij kā meitene-pūciņa, tik viegliņa sajutos;
tie draugi, kuriem jau vīna senums, ar tiem var tā sagaidīt rītu un nekas jau nemaz nav jāsaka, kaķus vienalga nevar noķert un putni tā īsti sāk dziedāt tikai ap rasas laiku.
un naktīs, naktīs staigāt pa bērnības pilsētu ir tā pavisam jauki, kad ielas ir pilnīgi tukšas, un nav svarīgi, vai tu ej pa mazāko ietvi vai lielāko centrālo ielu, tikai pirmā rīta sētniece atmet 'labrīt' un vinjai jau nospļauties, cik tev bija savāda diena.

un tad no rīta tu saproti, kā gribas nokļūt tikai vienuviet.