Saules siltuma pielietā istaba šovakar ir īpaši jauka un laipna. Esmu nedaudz sagurusi, bet tas ir patīkami.

Vakar līdz pulkstens trijiem rakstīju biznesa plānu. Apjautu, ka bez īpašām grūtībām spēju tikt ar to galā, ja nu vien sīkas nezināšnas, ko būtu apguvusi, ja čaklāk būtu apmeklējusi biznesus. Nospriedu, ka būs vien jānokārto pašnodarbinātā apliecība un jāsāk būt dižu māksliniecei, kas par nepamatoti augstu cenu pārdod savu "lielo mākslu".
Tikusi galā ar triju cilvēku pienākumiem, jūtos apmierināta. Šodien ļoti labi aizstāvējam, un pārliecinājām skolotāju, ka šāds biznes plāns nevar neizdoties. Apvārdotā skolotāja pat pieteicās par potenciālo klientu.

Īpatnēji, bet skolotāja pret mani izturās laipni, un nekad neizsaka aizrādošus komentārus par manu reto stundu apmeklējumu. Pret daudziem šajā ziņā viņa ir visai nekorekta un neiecietīga. Var jau būt, ka tas tāpēc, ka esmu viena no retajiem, kam viņ vispār patīk. Savādi, bet mani bieži simpatizē cilvēki, kas citiem ne. Es vnk augstu vērtēju cilvēku pašpārliecinātību (ne iedomību), noteiktu un nesatricināmu viedokli. Manuprāt, tas ir savarīgi - zināt, ko tu gribi. Pat, ja tas padara stūrgalvīgu vai nedaudz aprobežotu.

Esmu iemācījusies peret cilvēka sapņiem, mērķiem un ticību (da jeb kam) izturēties ar pietāti, jo nekas nevar būt sāpīgāk, ja kāds pasmejas par manām vērtībām, it sevišķi, ja viņam nav ne mazākā izpratnes par to būtību.