Linda teju katru dienu apgalvo, ka viņai riebjas mans uzrautais degums, jo Leimanim esot tāds pats!
Un smejies vai raudi, bet ir mainījies daudz kas, bet es vēl aizvien sēžu savā istabā, kur dators atrodas turpat, kur vienmēr.. viss apkārt ir mainījies, utt. Bet es vēl aizvien esmu turpat.. tā ir nolemtība, vai kā?
Un es tik ļoti vēlos tikt prom no šīs vietas. Esmu nogurusi no tā visa Dailes teātra.

šodien likās, ka noasiņoju+ tādas sāpes+ reiboņi+ bespēks+ slikta dūša+ redzes miglošanās, utt. Bet pienāk arī tādas reizes dzīvē! :D Linda par mani smējās!

es ilgojos un tā..
Gribu, lai kāds samīļo, sabučo un saka, ka jāiet gulēt.. un ieceļ gultā, izģērbj, sasedz, apguļas blakusu n apskāvienā iemieg līdz ar mani. Nē, tas ir par daudz prasīts. Man pašai jādodas gulēt, pašai. Tagad taču esmu 2 in 1, jāiemācās atšūt nogurumu, vēl jo vairāk-slinkumu un jābūt ar oliņām!

Un es gaidu rītdienas rīta kafiju. Man ir nepatīkama alkohola smaka, iedomājies! Vienudien man palika gaužām neforši, kad māte bija dzērusi vīnu un sēdēja man blakus. Un cigaretes arī man negrias un no smakas metas šķebas. Es gribu beidzot mācīties! Un es gribu dzīvot citur! Un es gribu, kādu, kurš par mani rūpējas, lai arī tas šobrīd nav iespējams.

Aij, es vispār esmu samīlējusies, tik nespēju to izrādīt, jo brūces vēl ir nesadzijušas.
Un es baidos tā uzreiz atkal atklāties un uzvesties atbilstoši, kaut gan-man aizrāda, ka par maz mīļuma un maiguma.. un es cenšos, bez piepūles-tiesa, bet tomēr cenšos!

Un tad vēl tie sapņi katru nakti. Es viņus atceros un viņi ir tik dzīvi.

Šodien soļoju. Tik kolosāli nosvīdu!

labi, es nu došos čučēt viena (esmu pat Mikiņu izvilkusi!!)

arlabunakti, mīļo lāčuku, lienu migā.. sargā manus sapņus lūdzu, lūdzu! :*