demonstrācijas un musulmaņu atgriešanās
01.12.09.
Sapnis par demonstrācijām.
Sapnī es atrados it kā Vecrīgā,kur starp jau uzceltajām ēkām atradās it kā iesākta un līdz pusei uzcelta nepabeigta jaunbūve.Pēkšņi šajā jaunbūvē sanāca protestētāji,kuri nesa sev līdzi tādas kā ugunis.Tie paši dega it kā kādās liesmās.Tā nebija Dieva Uguns,bet drīzāk tā līdzinājās dusmu ugunij.
Vēl es redzēju,ka ļaudis sanesa sev līdzi visādus atkritumus,kurus turpat jaunbūvē arī atstāja.Es padomāju- ārprāc,kas tagad savāks visus šos izmētētos atkritumus! Vardarbības nebija.Laudis sanāca,izkliedzās,atstāja katris savus atkritumus un aizgāja.
Sapnis par musulmaņu atgriešanos.
Sapnī es redzēju Romas Pāvestu un kopā ar Pāvestu vēl dažus cilvēkus,kuri kopā ar Pāvestu atradās it kā starp debesīm un zemi. Es sapnī biju viens no nedaudziem,kuriem bija pieeja šai ļaužu grupai,kurā bija Pāvests.
Sapnī es tuvojos Pāvestam un noskūpstīju viņa roku,kurā bija gredzens.Viņš mani laipni uzlūkoja,bet es sacīju kaut ko tādu,kam viņš īsti negribēja piekrist.
Es teicu,ka šajā ļaužu grupā trūkst viena cilvēka.Sis cilvēks ir musulmaņu,vai arābu pārstāvis,kuram arī ir vieta šajā sabiedrībā.Nekas pasaulē nemainīsies,kamēr šis cilvēks nebūs ieradies! Visiem pārējiem,ieskaitot Pāvestu,būs jāgaida uz šī cilvēka ierašanos!