Rāma svētdiena ar krustvārdu mīklām, 3-ēdienu pusdienām un tēju lielos daudzumos. Tieši tāda, kādu to biju iedomājusies nedēļas vidū darbu gūzmā. Reizēm nav lielākas baudas par snobisku dzīvesveidu zināmos apstākļos. Kad nav par visām varītēm jāpierāda sevi oriģinalitātē, attapībā un spējā labi justies jebkurā sabiedrībā.
Reklāmas rīmu nakts atmiņā paliekošākie iespaidi būs burkāni un jau otrajā cēlienā savam draugam uz pleca aizmigusī draudzene. Un vēl šaušana ar mazmazītiņu arbaletu, kuram bultām uzgaļu vietā lipekļi. Tagad kādu laiku pastiprināti jāseko līdzi savai veselībai, jo, lai tiktu pie labākiem rezultātiem, lipekļus aplaizīju. Galīgi nebija žēl notikumu vidū doties prom uz mājām. Pieņemu, ka šī pasākuma sākotnēja ideja pamazām nonivelējas un, kļūstot par ‘modes preci’, zūd pievilcība. Tikai dabisks process. Lai gan neesmu īsti pārliecināta, jo iepriekšējo gadu pieredzes man nav. Tas bija reklāmas rullīšu pasākums, ja? Mājupvedēji laimīgi paziņoja par gaidāmo ģimenes pieaugumu un gulēt es aizgāju smaidīgāka un laimīgāka par pašu topošo māmiņu un viņas draugu. Vismaz es tā jutos. Nezin, ko es tā sapriecājos. Varbūt iedzēruši par daudz bijām. :)