uzticība ir jānopelna
pieradināt pie meliem un māniem, krāpšanām un saviem sānsoļiem otru ir viegli, bet pēc tam gaidīt un pieprasīt uzticību ir neiedomājami egoistiski un neprātīgi. Uzticība ir jānopelna un jāpierāda tās neapšaubāmība.
Viena no svarīgākajām dzīvībām attiecībās ir uzticība. Kā gan cilvēks var pilnvērtīgi būt kopā ar kādu, kuram neuzticas, kura vārdiem nespēj rast ticību 100% -tīgu?!
esot kopā ar kādu, Tu neviļus pārvērties un sāc līdzināties viņam, pats to nemaz nekontrolējot. Žēl, ka Tu nekļuvi kaut uz pusi tik uzticīgs kā es, bet gan es kļuvu tik vēsa un neticīga, neieinteresēta kā Tu.
Man ir pienācis tas posms, kad es gaidu no Tevis. Es gaidu pierādījumus par jūtām, pierādījumus par patiesumu, uzticamību un iespējām ticēt. Un es gaidu Tava dupša svīšanu kaut nedaudz manis priekšā.
Un man ir vienalga, ko esi sastrādājis līdz šim, kas nebūt nenozīmē, ka drīksti staigāt apkārt un turpināt iesākto. Tu taču piekriti-vai nu ekstremālas pārvērtības.
/maximā satiku Ričardu Ābeli, kurš man teica: "nu, nevajadzēja!", kad ieraudzīja manus nagus.
/satikos ar Esteri, lai sapīpētu-man bija morāli neizdevies vakars. Un uzzināju interesantas lietas (protams, runa šobrīd ir par noteiktajām, izslēdzot viņas pieredzi ar dažādiem puišiem, kuri man nepavisam neinteresē.)
/mēs iesim uz ūdens procedūru centru. nespēju sagaidīt, jo jaukais puisis, ar kuru nu esmu kopā, ir to pelnījis! Varbūt citu kko viņš nav pelnījis, bet šo relaksāciju jau nu noteikti, ka ir pelnījis! :)
un man viņa pietrūkst. Un es gribu viņa bučiņas un mīļos apskāvienus. Es gribu viņu sev līdzās gan iemiegot, gan atmostoties, gan no rīta mostoties.. man viņu vajag.
/man ir gaiši mati! Un man patīk! :)
es nometu kg, bet liekas, ka tomēr pieņemšos atkal, kad nejutīšos labi.