vakarā mēs atkal tiekamies, bet man pat negribējas, la iviņš aizbrauc.
ja slēpjamies-tad slēpjamies. No vienas puses tas liekas aizraujoši un interesanti, kkas nauns un tā.
Bet tad viņš apstāsta par tēta teikto (par meiteni).. un iesāpās sirds. Bet nu jau savādāk. Es taču tāpat-tā pilnīgi viņam neuzticos. Un rokas kabatās salikusi tikai eju viņam līdzās un uzmanu. tas laikam normāli- tādam sākumam.

/Viņš man neatbildēja./