Pēdējā laikā tas darbojas pat ļoti uzskatāmi. Atliek man pieņemt kādu stingru un negrozāmu lēmumu kā visi apkārt sāk kļūt iejūtīgi, maigi un saprotoši, velk atpakaļ. Tā arī šodien. Domāju: viss, iešu prom. Nekā. Ir labāks risinājums. Turpināt auklēties. Es jau nesūdzos, man patīk auklēties, tāds ir mans raksturs, kuru lauzt tiešām negribas.