punktiņš.
Gribas to visu vnk izkliegt.

Beidzot izkakāt to bērnu sūdu.

Man to visu nevajag!

Es " neglābšu" Tevi un neaizvedīšu prom no turienes, kuru vietu un cilvēkus Tu tik ļoti dievini. Ja mēs aizbēgtu un dzīvotu tā kā mēs gribētu.. es varētu parāk daudz Tev parādīt un Tu man, bet es negribu. Man tas nav vajadzīgs.

/es negribu sadomāties, bet, paldies, ka man prāts tiek sakārtots.


viss paliek tik labi, tik labi, tik labi. Es atgūstu sevi. Ar mani lepojas.
Dzīves skola. Mācība.

Bučas, samīļojieni, smaidi.. :)

/mēs dzīvojām ~6mēnešus eiforijā. The staff.. un todien, kad man izgāja-es sapratu, ka bijis par daudz un man to nevajag, jo labāk ir just sevi un apzināties, būt realitātē.
/iespējams, es arī neesmu vnk gatava (principā-mani tādas lietas neinteresē)-tās rotaļlietas sexam, tās vairākas vienlaicīgi un kad es skatos. Es nespētu noskatīties, kā mana sirds raugās uz citu, kuru Tu gribi, jo es taču mīlēju to sajūtu, ka Tu gribi mani un teici, ka tikai mani. Paldies.

/nu.. es vnk- esmu princesīte! Un ko Tu man padarīsi?! neko! :p
*Tu pats esi vainojams. Nemeklē mani kā vainīgo. Un es nedusmojos uz Tevi un tā. Es šodien jutos kā izvarota-gan fiziski, gan morāli. Sāpēja vēders.