rindas no pagātnes filmas
skābeklis sūcas caur matiem,
jo nāsis velk viņa izelpoto slāpekli

rokās bija tauste un domas,
jutekļi bija lutekļi

mūsu miera saaugums.
tā esot, es ļautu gadalaikiem palikt aiz loga.

saltums apsaitēja manus kāju pirkstus,
bet viņa acis bija telepātiskie lāzeri, kas aizšķīla manējās dzirksti