šorīt pamostoties
mans ac ābols ieplīsa kā stikla lodīte
un no degunkakla dobuma izsmēlu želejas pudiņu
smadzene
piekaltusi pie galvaskausa sieniņas žēli kunkst
vienīgi muņģis jūtas apmierināts
jo nupat piebāzts ar tējas un saldumu devu
jāgaida vien kad labums sāks izvazāties arī pa citiem orgāniem
un tad iespējams jūs mani pat sastapsiet kkur

ienīstu tos rītus kad sapropti kas ar tevi notiek