tātad, ko man gribās uzrakstīt:
esmu absolūti asimetriska.

bučas ir foršas (cenšos atradināties no vārda baigi, šausmīgi), bet nubet tikai ne no Eduarda un Vitālija, lai gan atzīšos, ka mana pašapziņa ceļas. upd: ai, es tomēr izdomāju, ka no sirds un nav nemaz tik ļauni.

esmu laimīga, ka šovakar varu būt mājās un nekur neskriet. atmetu ar roku filmai par atzīšanos mīlestībā Parīzei - iešu 5dien.

un cik gan viegli būt gājējam. es esmu braukusi ar auto iepriekš, bet nu šodien likās, ka paģībšu tur pat centrā, stunda braukšanas sāvāca no manis nedēļas enerģijas devu. vaig kārtīgi izgulēties.