pasaka par zevu
Zevs bija Plūdoņa dēls un viņam garšoja sardīnes.
Viņš ļoti gribēja kļūt par rokmūziķi, bet viņam bija problēmas ar izelpu.
Redziet, viņš bija pa kluso uzzinājis no Paula Dambja,ka Elvis Preslijs
valdzināja sievietes ar savu balsi,
ko viņš ieguva dziedot pilnīgi ačgārni.
Tātad kādu dienu Zevs bija noklausījies
"Love me tender" 7 reizes un nolēma iestāties Daiļo Balsu skolā Parīzē. Atbalsts bija, viņa mamma Astrīda Zevam
jau pacepa pelmeņus un maigām, rūpīgām rokām ievīstīja tos cibiņā līdzņemšanai tālajā ceļā.
Zeva apņemšanās bija neaprakstāma, viņš dungoja visu rītu, kad krāmēja koferī svilpavniekus un gludināja peldbikses.

Viņš domāja, tā tik būtu varena izrāde, ja viņš savu trikstera dabu apvienojot
ar smagu darbu un mazliet čerkstošo balsi ( ko viņš bija sačerkstinājis pīpējot vismaz
10 metrus no ieejas) un reiz varētu sniegt koncertus kopā ar Meisiju Greju. Nu ja neizdotos dabūt rokā viņas
menedžeri, varētu jau vienoties arī ar Normundu Rutuli,bet tas prasītu piepūli.

Tā nu remdenā vasaras dienā Zevs devās pa taciņu kalnā un tad lejā un tad taisni garām Maksimai. Viņš gāja un gāja.
un nakšņoja zem zvaigznēm un komētām. Bet te pēkšņi kādu dienu viņam uzmācās Bads. Kādā izmisīgā mirklī
viņa roka pastiepās kŗūmos pēc sarkanām odziņām. Tā nu gan viņam nevajadzēja darīt, dārgie draugi,bet viņam jau nebija zināms,
cik šīs ogas ģiftīgas. Ģiftīgas viņas bij dikti un tāpēc viņam nabagam apskrējās dūša un izsitās plankumi.
Viņš atgūlās zālītē zem ābeles un sērīgi svilpodams pazaudēja samaņu.

Garām dusošajam Zevam moskvičā lēnītēm traucās latgaļu izcelsmes mācītājs Bonifācijs. Viņam uzreizi bija skaidra aina, kas noticies
jaunēklim ar atšviepto lūpu. Bonifācijs bija rāmas dabas un izcili labsirdīgs.Viņam aptieciņā bez primārās palīdzības bija arī
sekundārā, terciālā un vēl dažas. Un viņam bija TIEŠI TAS, kas Zevam palīdzēja atvērt acis, sajusties visnotaļ dzīvelīgam un
jau pēc trīs dienām atkopties pilnībā.

Pateicībā par dzīvības glābšanu, Zevs sacīja, ka izpildīs trīs mācītāja vēlēšanās, jo viņam bija īpašumā zelta šprote,
kas to spēja.
(kā atklāja Zevs- reiz Carnikavas Zivju fabrikā ražoja šādas šprotes vairumā, bet tad Eiropas savienība to aizliedza
sanitāru apsvērumu dēļ)

Mācītāju Bonifāciju gan neinteresēja ne šprote, ne Eiropas savienības regulas,viņš sacīja tā- "es tev dēls mācīšu dziedāt
gospeļus un senos gregoriāņu dziedājumus, līkop?"
Un Zevs nodomāja- sasperkociņ, kāpēc ne?
Tā nu viņi abi laimīgi piepildīja savu likteni- mācītājs izaudzināja meistarzelli gregoriāniskajos dziedājumos+vēl saņēma no viņa dāvinājumos
3 māla pīlītes un Elvisa celuloīda plates, bet Plūdoņa dēls Zevs-iemācījās sapņot pazemīgi un piezemīgi un uz visiem laikiem zināja atšķirt visas
sarkanās ģiftīgās ogas no oranžajām.