"Nabadzīgie ir brīnišķīgi cilvēki. Kādu vakaru mēs pacēlām no ielas četrus cilvēkus. No tiem viena sieviete bija smagā stāvoklī. Sacīju māsām: "Jūs rūpējieties par pārējiem trim, es apkopšu šo smagi slimo sievieti." Darīju viņas labā visu, ko vien mīlestībā spēju. Noguldīju viņu gultā un tad ievēroju, ka viņas seja staro smaidā. Sieviete satvēra manu roku un pasacīja tikai vienu vārdu: "Paldies!" Un tad viņa nomira." māte Terēze