umka ([info]umka) rakstīja,
@ 2007-11-04 23:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:apmulsis
Mūzika:tikšķ

pret vētru bezspēcīgs
gribeju tikai parliecinaties...
parbaudit sevi.

klau... iespejams, ka man divains lugums, un iespejams - ka rit es vairs ta nespeshu domat.
bet shobrid, es atkal nespeju shitaa. zini, esmu laikam tomer mazliet par vaaju. likas, ka speju buut stipraka. jo daudzi saka, ka taada esmu. bet man tomer liekas, ka ne.
pedeja laika, parak daudz skumju, asaru (es nekad, nekad neesmu tik daudz slepusies no cilvekiem, lai nepamana, ka atkal vajsh - cilveks palicis).

ik pa laikam ir viskas jaukais jaatceras un jasalidzina un jaapcer un jaizjuut velvienu reizi. patiesiibaa jau to lielo lietu nav daudz :D bet ir tik daudz siikumi, kuri peskhnji iedur.

liekas, ka atspeleejas. atceros sakuma domaju.. ai nu lai jau, nepatiks - neviens jau mani nevares sasiet - ieshu kur gribeshu :)
bet vnk.. nekas vairaak, kaa pieradums - un tomer iekritu tajaa pati!

esot divas stundas veetraa, ar pilniigi slapjaam kaajaam, nosalushaam rokaam, un sastingushu seju... kaut kaa atljavos beidzot apzinaties, ka esmu mazinjs un pavisam vajsh, shitas veetras prieksha.

ieksha, kaut kur dzilji dzilji (pagaidam) ir apnjemiba, ka es to varetu saprast.. ka varetu noslepties aizveejaa, ka vareetu iemukt - veca zveijnieku buudaa.. un parciest veetru, lai pec tam listu laukaa un klusumaa, gar krastu staigajot uzlasitu - izskalotos.

Gribeu aizbeegt. gribeju ieklausities citaa. apnjemshanas bija tik liela :) bet izmantot izdeviibu tomer nespeeju. tas buutu tas, pac - ko es nespeju piedot Tev. taa butu kaapshana pari sev, taa butu citas sirds izmantoshana sava labuma guushanai. ta ir liela atbildiiba. bet piepildiit un sajust citu tagad nav speka.

kaut kas trauce... klusi un mieriigi izdziivot to liidz beigaam, nosleepties un atguuties. kaut kas veel ar vien man liek staaveet juuras krastaa ieravushamies kapucee, ar lietu sejaa.. staigaat gar juras malu, priecaties par lielajiem veejiem un megjinaat uzlasiit siikumus, skaistumus - lai neieskalo juura.

un tas esi tu. ar savu uzmanibu. jaukumu.

kapec es rakstu? gribu ar tevi sarunat klusumu. ja driikstu gribeet. mazliet mazaak uzmaniibas. mazliet mazaak patikamu sarunu. lai es aatraak un mazsaapiigaak tieku atpakalj savaa dziive. Lai es iemacos idziivot veetru nestaavot krastaa un nesanjemot sejaa kaarteejo saljo plikji.

vai driikst, luugt no tevis mazliet ruupes par manu dziivotspeeju?

vel joprojam mekleejot
to laimiigako vietinju,
to iisto vinju,
to paliekosho laimes sajutu :)

paldies.

p.s. nevaj'g kauneties savu sirdi atdot. tikai neaizmirst un mazliet vairak ruupeeties - par taam, kuras iedotas mums.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?