Sēžu šobrīd pie sava mīļā kompja, kam vārdiņš dots Filmulis, ēdu šokolādes krēmu, uz monīša stāv zaļais svečturis ar aizdegtu svecīti, skan Sinead O'connor - Nothing Compares 2 you.
Savilku mugurā slitākas drēbes, zeķes un šalli, jo nedaudz nosalu nākot mājās no autobusa.
Lielāku dāvanu par pasakaini skaidrajām debesīm, kurās zvaigznes un mēness nemaz nespēju iedomāties. Sen nebiju redzējusi tik skaidru un klusu vakaru, kad katrs mans solis atbalsojās.
Teātra izrāde Drakula. Svešās asinis.
Neko tādu es savā mūžā nebiju redzējusi. Krāsa, gaismas, emocijas, Drakula, asinis, valdzinājums, izcila aktiermāksla, mūzika, Drakula, ak jā un Drakula.
Man trūkst vārdu, lai aprakstītu sajūtas, kas radās noskatoties šo teātra izrādi. Varu pateikt vienu, tie, kas vēl nav redzējuši, iesaku! Jūs būsiet tikai ieguvēji.
Fantastika!

Neliels nogurums no brakšanas, atpakaļceļā atlūzu un pamodos tikai pie Rubenes.
Šonakt plānā nav rakstīts - Tagad jāiet gulēt. Viens saīsinājums - ZPD