Ziņa-at-ziņa
Tā jaukā Remarka atziņa: Cilvēka mūžs mīlesībai ir par garu, ko man ik pa brīdim kāds no jauna nocitē, jo manījis draugiem.lv labajā augšējā stūrītī iemestu, mīļie, cikiem ir zināms kādā situācijā izteikta? To ir teicis vīrietis, sitot prostitūtu un pametot viņu. Cik reāli cilvēks iedziļinās atziņās, kad sāk tās citēt tālāk? Man, piemēram, bieži vien interesē tieši kādā situācijā, kas ir pateikts. Varbūt jau, ka tas nav svarīgi, un nav ko sevi nevajadzīgi čakarēt ar par daudz informāciju, bet..

Jebkas, ko tu pasaki konkrētā brīdī ir tas pats, kas radīt mākslas darbu. Līdzvērtības nozīme, protams, atšķiras, bet ideja tā pati. Gleznošanas brīdī mākslinieks ir ieraudzījis uz ielas miskasti, kas licis viņam aizdomāties par ko eksistenciālu, vai pat atcerēties kādu no savām mīlām, kas novedis pie mākslas darba Putns un Zeķe. Pēc simts gadiem vienkāršs cilvēks vai arī mākslas kritiķis, redzot šo darbu, apgalvos, ka šāda bijusi mākslinieka uzstādītā kompozīcija - Vai tieši otrādi - mākslinieks uzzīmē vienkārši beigtu putnu un zeķi, bet kritiķis nolemj, ka šeit viņš domājis par pasaules iznīcināšanos. Un šādas situācijas ir miljons jebkurā nozarē. Protams, pats mākslinieks, dzejnieks var par to visu pasmieties, kā citi interpretē viņa darbus, bet tik pat daudz tas viņus nenormāli kaitina. Ja tu kaut ko radi, tam uzreiz bezmazvai jāpieliek memura izskata papīra kaudze klāt ar sīku aprakstu kas un kāpēc, lai citi beigtu izfantazēt sviestu. Bet tas atkal ir aiz visām morāles robežām.

Bišķi aizrāvos. Laikam šodien dikti gribas runāties. Šī tēma mani patiesībā urdījusi jau kopš skolas laikiem, kad literatūras skolotāja lika analizēt dzejoļus, bet, ja tu nesaskatīji dzejolī tieši to domu, ko viņa, bet citu, tas bija krasi nepareizi. Vieninieks. Sēdies. Tu neko nejēdz. Bet kā, pie visiem velliem, viņa var apgalvot, ka 100% zina, ko Aspazija, Čaks u.c. ar to patiesībā domājuši? Skolas trauma.

Bet, ja nepiesienas vārdiem, tad man vakar kāds labs cilvēks apgalvoja, ka svarīga jau vairāk ir pati tiešā doma, kas patiesībā caurstrāvojot visus Remarka darbus. Jāpiekrīt ir. Bet tik un tā man patīk zināt pašu situācijas sakni. Un tikai tad skatīties dziļi, dziļi domā iekšā, ja tas vispār ir nepieciešams. Jo saskatīšu jau to tikai tā, kā manam prātam šķitīs izdevīgi.

Šovakar jāaiziet uz R`n`R. Savējie jāatbalsta.