Sarunas par mākslu
Sestdienas un piektdienas vakars bija mākslas vakars. Darbojošās personas - Gaiks, Zanda un Beāte. No sākuma bija Zaļā Varde. Man ta vieta ne īpaši, varbūt tāpēc, ka maz apmeklēju šo iestādi. Beāta dalījas ar Maskavas iespaidiem. Tēlaini izsakoties - Maskava asarām netic. Esot pavisam cita domāšana, dzīves stils. Īsta metropole ar īstiem krievu dvēseles cilvēkiem. Kas ir krievu dvēsele, tā arī līdz galam neesmu sapratis. Mājupceļa iegriezāmies vienā ēstuvē, uz Kr. Valdemāra ielas pretī venēriskajam dispanseram. Tauta - kveikeri un apdzērušies purni. Ekstrēms pārdevējs, kas reizē ir metējs arā, samierinātājs, picu cepējs un vēl nezin kas. Jauks puisis. Viņa moto - kafuzņiks kā manas mājas. Beāte stāstija, ka šamējais ir pārdevis cigaretes par mazāku summu, nekā rakstīts price liste. Tipa vins pielikšot pats no savas kabatas. Pēc kodēju aiziešanas palika pāri neapēstas picas un saldumi. Džeks tos izdāvāja kveikeriem un mums. Nograuzam divus Austrumu saldumu kociņus:)

Beātes vakara atziņa - brīvam cilvēkam vajag tikai pajumti un mazliet ēšanai. Viņa tā arī dzīvo. Es gan tā nevaru.

Otra Beātes atziņa, ka īsts cilvēks top tikai ekstrēmos apstākļos. (Nesakārtota dzīve un nesakārtota nākotne). Tipa dzīvojot Krievijā.

Sestdiena pagāja vazājoties pa Molu. Zanduks ar Gaiku iepirka sporta bikses un bonusa dabūja sviedru nosūcēju. Nu tādu ap galvu liekamu. Izmēri gan tādi palieli.

Ēdām (Gaiks&Zanduks)suši. Apkalpotāja gan tāda jautra meitene bija, tipa ieteica sviedru nosūcējus apgraizīt.

Vakara tuss bija pie Beātes dzīvoklī. Taisījām pelmeņus kaut kāda kartupeļu/dārzeņu sautējamā katlā. Un atkal runājām par mākslu/teātri. Es gan īpaši necentos iedziļināties šajos jautājumos - lasīju Tautas partijas jauniešu nometnes review - Sarunas. Interesanta lasāmviela. Šķēle tomēr ir gudrs frukts. Baigi jau daudz biznesa atziņas var gūt no viņa teiktā.

Beigas pasākumam bija ap 03:00 ar bēdīgu ziņu. Ž... ir nonācis reaminācijā. Mjāa katra ziņā ir paša dzivība un ne mums lemt - dzīvot vai nedzīvot.