Senāk, manā bērnībā, bija tādas nepievienojušās valstis. Sen neesmu dzirdējis tādas pieminam. Īsti nezinu, ko tas nozīmēja. Pieņemu, tā apzīmēja tās, kuras nebija pievienojušās nedz NATO, nedz Varšavas līgumam. Izlasot līdz šai vietai, nav jāmetas mani pamācīt, kas bija nepievienojušās valstis! Lai nu kā, man tas, nepievienoties, šķita mazliet tā kā viedi. Gluži kā atstāt sev izvēles iespējas, nevis stingri definēt,ka dzer tikai tēju, un pēc tam kost pirkstos un mocīties ar tēju tad, kad gribas kafiju. Vai visiem pasludināt, ka esi veģetārietis un pēc tam nomirt badā starp kotlešu bļodām. Kā lai te neatceras slaveno multfilmas Vinnija Pūka atbildi Trusīša jautājumam:
- Vai tu vēlēsies medu vai krējumu ar maizi?
- Abus! Un var bez maizes.
Mīļākais ēdiens , mīļāķais dzēriens, mīļāķā izmērs, mīļākā krāsa... Šodien atcerējos visādus aplamus gadījumus ar manu "mīļāko krāsu".
Vienubrīd (ļu-o-ti sen apakaļ) tā kā skaitījās, ka mana mīļākā krāsa ir lillā. Kādai jaunietei aplam patika lillā, un man bija lillā džemperis. Patiesībā tas bija raibs, taču dominēja lillā toņi. Viņa svārstījās starp domām, ka arī man no tiesa dikti patīk lillā, vaika es ļoti cenšos viņai izpatikt. Manuprāt kā vienam, tā otram variantam vajadzēja nodrošināt man bonuspunktus, vai ne? Taču tā arī neuzzināju, ko viņa šajā sakarā nosprieda. Godīgi sakot, lillā džemperis man bija tāpēc, ka tajā dienā, kad to nopirku, veikalā bija atvesti lillā džemperi. Ja būtu atvesti oranžs ar zaļāmpumpiņām, man būtu bijis oranžs ar zaļām pumpiņām.
Pēdējos gadus 10 izplatījies viedoklis, ka mana mīļākā krāsa ir zaļā. Par šo arī skaidri zinu, no kurienes "aug kājas". Apmācot jauno paaudzi riču-raču gudrībās, vajadzēja izvēlēties kauliņu krāsu galda spēlei. Turklāt izvēlētie no tām krāsām, kas bija iekļutas spēles komplektā izņemot to, kas jau bija izvēlēta kā "mīļākā krāsa". Paņēmu zaļos. Pēc tās dienas neskaitāmas reizes nācās atbildēt uz jautājumu "Kāda ir tava mīļākā krāsa", un katru reizi, kad "mēģināju samelot" vai aizmirsu "pareizo atbildi", saņēmu atgādinājumu. Tad nu mīļā miera labad man ir zaļa zobu birste, zaļa krūzīte brokastu kafijai, iespējams vēl kaut kas. Un man vienmēr tiek zaļās M&Ms podziņas.
Apnika rakstīt.
- Vai tu vēlēsies medu vai krējumu ar maizi?
- Abus! Un var bez maizes.
Mīļākais ēdiens , mīļāķais dzēriens, mīļāķā izmērs, mīļākā krāsa... Šodien atcerējos visādus aplamus gadījumus ar manu "mīļāko krāsu".
Vienubrīd (ļu-o-ti sen apakaļ) tā kā skaitījās, ka mana mīļākā krāsa ir lillā. Kādai jaunietei aplam patika lillā, un man bija lillā džemperis. Patiesībā tas bija raibs, taču dominēja lillā toņi. Viņa svārstījās starp domām, ka arī man no tiesa dikti patīk lillā, vaika es ļoti cenšos viņai izpatikt. Manuprāt kā vienam, tā otram variantam vajadzēja nodrošināt man bonuspunktus, vai ne? Taču tā arī neuzzināju, ko viņa šajā sakarā nosprieda. Godīgi sakot, lillā džemperis man bija tāpēc, ka tajā dienā, kad to nopirku, veikalā bija atvesti lillā džemperi. Ja būtu atvesti oranžs ar zaļāmpumpiņām, man būtu bijis oranžs ar zaļām pumpiņām.
Pēdējos gadus 10 izplatījies viedoklis, ka mana mīļākā krāsa ir zaļā. Par šo arī skaidri zinu, no kurienes "aug kājas". Apmācot jauno paaudzi riču-raču gudrībās, vajadzēja izvēlēties kauliņu krāsu galda spēlei. Turklāt izvēlētie no tām krāsām, kas bija iekļutas spēles komplektā izņemot to, kas jau bija izvēlēta kā "mīļākā krāsa". Paņēmu zaļos. Pēc tās dienas neskaitāmas reizes nācās atbildēt uz jautājumu "Kāda ir tava mīļākā krāsa", un katru reizi, kad "mēģināju samelot" vai aizmirsu "pareizo atbildi", saņēmu atgādinājumu. Tad nu mīļā miera labad man ir zaļa zobu birste, zaļa krūzīte brokastu kafijai, iespējams vēl kaut kas. Un man vienmēr tiek zaļās M&Ms podziņas.
Apnika rakstīt.
5 raksta | ir doma