06 Jūnijs 2005 @ 15:18
dzīves teātris  
reizēm es aizmirstu, ka viss notiek pa īstam.
 
 
( Post a new comment )
aneteens: attitude[info]aneteens on 6. Jūnijs 2005 - 15:20
bet vai ir slikti reizeem to piemirst? ;]
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: shit[info]siixmeiteens on 6. Jūnijs 2005 - 15:24
reizēm ir gan...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
hestia[info]hestia on 6. Jūnijs 2005 - 16:25
Vai tiešām viss notiek pa īstam?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: šauju[info]siixmeiteens on 6. Jūnijs 2005 - 16:36
ģenerālmēģinājuma taču nav...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 6. Jūnijs 2005 - 16:38
Es nekad neticu, ka kaut kas notiek pa īstam. Tās visas ir svešas izrādes un sveši tērpi.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns: šauju[info]siixmeiteens on 6. Jūnijs 2005 - 16:57
un kur tad paliek Tavi uznācieni uz skatuves?
katram ir sava loma iedalīta, jo aktieris bez savas lomas nav aktieris. vienkārši daži ir labāki aktieri par citiem.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 6. Jūnijs 2005 - 17:14
Kāds pēkšņi iegrūž dunku mugurā, un tu tiec izstumts uz skatuves, uz tevi skatās neiecietīgs pūlis, bet tu nemaz nezini, kāda loma tev jāspēlē, paiet laiks, tu aptver, ka esi sniegbaltīte vai vēl kaut kāda stulbība, bet diemžēl tev nav paveicies ar šīs lomas teksta pārzināšanu, tādēļ tā neveikli kūļājies uz skatuves, plāti rokas un ceri, ka gan jau sapratīs tāpat, stāsts taču visiem jau sen zināms. Parastais.
Versija. Versiju var būt daudz. Bet diez vai mēs esam aktieri ar noteiktu meistarības stāžu un stabilu primadonnas vietu teātrī. Diez vai mēs esam labāki vai sliktāki. Mēs vienkārši esam. Varbūt pat klauni. Īpaši, kad iedomājamies no sevis labus aktierus.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
jūnija lietus / augusta lapas / septembra atmiņas: lune_et_soleil[info]special_k on 12. Jūnijs 2005 - 11:46
ja pieņemam, ka nekā jau nav, tad arī nav kam notikt
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)