Kāds pēkšņi iegrūž dunku mugurā, un tu tiec izstumts uz skatuves, uz tevi skatās neiecietīgs pūlis, bet tu nemaz nezini, kāda loma tev jāspēlē, paiet laiks, tu aptver, ka esi sniegbaltīte vai vēl kaut kāda stulbība, bet diemžēl tev nav paveicies ar šīs lomas teksta pārzināšanu, tādēļ tā neveikli kūļājies uz skatuves, plāti rokas un ceri, ka gan jau sapratīs tāpat, stāsts taču visiem jau sen zināms. Parastais.
Versija. Versiju var būt daudz. Bet diez vai mēs esam aktieri ar noteiktu meistarības stāžu un stabilu primadonnas vietu teātrī. Diez vai mēs esam labāki vai sliktāki. Mēs vienkārši esam. Varbūt pat klauni. Īpaši, kad iedomājamies no sevis labus aktierus.