Garastāvoklis:	accomplished
Mūzika:	šļaksti

Kanalizācijas rūķītis.
es dzīvoju pazemē. tur, kur pāri braukā mašīnas, apakšā ir paslēpta milzumplaša pasaule. te mīt tumsa, ielu bērni, žurkas un es.
klīstu pa cauruļu labirintiem, izpeldoties cilvēku atkritumos. reizēm apbrīnoju žurku savrupo un spēcīgas hierarhijas pilno pasauli. tajā nesen uzradies kāds žurku vilks, kurš izdzīvojis kaut kādā laboratorijas eksperimentā, bet izmucis, jo viņam palaimējies nograuzt būrīša pieskatītāju. sākumā viņš šeit arī uzvedās pavisam nenormāli - metās grauzt sprandas visiem, kas pagadījās ceļā. asinis šķīda uz visām pusēm un žurkini bija nobijušies līdz nāvei. taču kaut kādā brīdī Vilkam bija gana, viņš gulēja pietūcis un mira nost no asinssaindēšanās. tad arī žurkini sadūšojās pieiet tam mazliet tuvāk un to kārtīgi izpētīt.
vārdu pa vārdam, un Vilks pastāstīja par briesmīgo, briesmīgo eksperimentu, kas viņu bija padarījis par tādu varmācīgu slepkavu.
viņš teica:
- es gribēju dzīvot. vairāk neko, un pat, ja man tādēļ bija jāaprij visi pārējie. ko es tur varēju darīt? jo dzīvot es gribēju vairāk par visu. (te viņš----->