Kas Nekas
Nu, kas ar manu citur mītošo atmiņu? Visu laiku aizmirstu, ka mēs otrdien braucam Progneišonu čekot, Opeth jau šogad otro reizi, Dream Theater pirmoreiz dzīvē. Tāds notikums, bet es nemitīgi sazvanos ar draugiem, sarunāju tikšanās tieši uz otrdienu. Un tad jau, kā plānotājs vaļā, tā atkal atzvanīšanās un pārcelšanās. Ek, vecā galva!

Toties svētdien, kad dabūju vizināties gan ar mocīti, gan kvadriņu, tagad ejot pa Rīgu un ieraugot kādu kādu nekādu ar moci, rodas nereālākā vēlme uzlekt uz moča un laist līdzi. Nu, kolosālākā sajūta! Agrāk man no močiem bija bail. Tagad jau arī ir, bet tas jau mani neatturēs kāpt virsū. Pie sevis vien nodomāju: "Šitā gan jau man nav lemts nosisties, " un aidā, LOL!

Ak, tās mīļās mašīn-ērijas, pat ar kombainu braukt patīk..