Šonakt gulēju tikai pāris stundas...Mocījos, vārtījos pa to gultu un beigās izgāju ārā pastaigāties...
Nespēju saprast - kāpēc dusmu lēkmēs no cilvēkiem nāk ārā tik ļauni vārdi?!Vai tiešām tik nenormāli zūd paškontrole???Un no rīta, pienākot klāt - "Piedod..es tā negribēju...tu jau zini, ka dusmās saku to, ko nedomāju.." sviests...pilnīgs sviests...un, ja tomēr arī uz mirkli varētu pieļaut tādu iespēju - tad...nafig tad tu saki, ja tā nedomā???!!!lai iedzeltu?sāpinātu?un visādi citādi liktu justies sūdīgi??!!un tā saucas rūpēšanās un otra cilvēka mīlestība??!! ok, es pati arī viskaut ko esmu sarunājusi...bet tādas lietas kā vakar...
man ir problēmas ar ļaunatminīgumu...zinu...un nemācēšanu piedod...un lieliski apzinos, ka visvairāk jau es pati vien no tā ciešu...
visu laiku pieķeru sevi pie domas, ka visu esmu palaidusi pašplūsmā...tipa - laiks rādīs...da neko viņš nerādīs, kamēr pati nepiesliešu savu pakaļu augšā un nesākšu rīkoties...jau sen vajadzēja...un zinu, ka nēsmu tik vāja, ka nevarētu to izdarīt...vajag tikai saņemties un beidzot izsoļot no nolādētās rutīnas...būtu tā kā laiks beidzot (kamēr vēl ir iespēja) padzīvot sev.....neupurējot visu savu enerģiju un spēkus kādam citam..bet žēlot sevi arī nevēlos...
man sodien kaut kāda dvēseles caureja...piedzerties, vai? ;))))))))))))))
buus jau labi....